Šis lācis ir īsts naktsputns. Lieliski jūtas tumsā - tādā īsā, zilā un siltā kā piens. Ar viņu naktis paiet nemanot. Tik dungo un dipina. Patīk saplūst ar zāli, zilu, zilu un kutināt mīlnieku basās pēdas. Pats par to smej. Un kādus stāstus viņš stāsta! Senči esot maldinājuši kuģus jūrā – tā nu viņš ar’ - sēž kāpu priedēs un maldina. Tas dēļ tām spoži zilajām acīm. Tur paliek viss dienas gaišums, kamēr nakts.